mēs gadāmies fraktāļiem pa kājām

dzeja ir mīlestība. vai varbūt mīlēt ir virpināt vārdus. dzejot mīlestību, kas tā par maģiju... varbūt tu.. tu esi dzeja, un vārdi veido tēlu, kuru nekad neaizmirst.
šonakt nedaudz pārdomāts par visu to, kas licis man dzīvot spilgtāk, nekā būtu vajadzējis, un redzēt un just vairāk, nekā kādreiz būtu šķitis 'normāli'. sev, protams.
vēroju pāri, kuri kopā laikam ir simt gadu, un pat tas nav svarīgi. sirmām galvām un roku rokā - nekas nevar būt aizkustinošāk. varbūt, lai pieturētos, bet varbūt, lai būtu?